Jelgavas 1. līnijas iedzīvotāji ceļa posmā bez ietves un ar
bīstamu līkumu lūdz samazināt atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h. Lai gan
argumenti ir pamatoti, Satiksmes drošības komisija pieņēma kompromisa lēmumu,
kas, manuprāt, nav pietiekams, lai garantētu visu satiksmes dalībnieku drošību.
1. līnijas iedzīvotāji vērsušies Jelgavas pilsētas pašvaldībā
ar lūgumu samazināt atļauto braukšanas ātrumu no 50 km/h uz 30 km/h posmā no
Dobeles šosejas līdz Ganību ielai. Lūgums pamatots ar to, ka ceļš nav aprīkots
ar gājēju ietvi, un tā vidū ir ass, nepārredzams pagrieziens. Šo ceļu ikdienā
izmanto vietējie iedzīvotāji – gājēji, velobraucēji, pieaugušie un bērni.
Pirms Satiksmes kustības drošības komisijas sēdes aplūkoju
šo posmu un secināju, ka iedzīvotāju lūgums ir pamatots un atbalstāms.
650 metru garais posms ir sadalāms divās daļās. Pirmā – 420 metru garumā līdz asam līkumam ar ļoti šauru ceļmalu vienā ielas pusē. Otrā – 230 metrus gara no līkuma līdz Ganību ielai ar šauru ceļmalu ceļa otrā pusē. Asajā līkumā ceļmalas nav vispār, un gājējiem vai velobraucējiem nākas pārvietoties pa braucamo daļu.
Ņemot vērā, ka šis ceļš ir paredzēts vietējiem iedzīvotājiem nokļūšanai līdz savām mājām, tā funkcija prasa atbalstīt iedzīvotāju lūgumu samazināt ātrumu.
Iedzīvotāju prasību vēl vairāk pastiprina asais līkums, kur apauguma dēļ redzamība nepārsniedz ap 35 m, kas ir zem drošas apstāšanās distances pie 50 km/h. Ceļu satiksmes noteikumi neparedz konkrētus kritērijus šādu līkumu ātrumu izvēlei; satiksmes organizāciju nosaka ceļa pārvaldītājs ar ceļa zīmēm un apzīmējumiem (šajā gadījumā Jelgavas pilsētas pašvaldība).
Lēmumi parasti balstās uz Latvijas nacionālajiem standartiem (piem., LVS 190-1/190-2), kas nosaka trases ģeometrijas un redzamības prasības un projektēšanas ātrumus, taču tie tieši nenosaka likumā uzliekamo ātruma ierobežojumu konkrētam līkumam. Praksē vērtē faktiskās redzamības distanci, līkuma rādiusu, šķērsslīpumu, segumu un satiksmes intensitāti; līdz redzamības sakārtošanai bieži nosaka pazeminātu ātrumu un izvieto brīdinājuma zīmes/chevronus.
Loģiski spriežot, šajā līkumā būtu nepieciešams:
- uzstādīt ātruma ierobežojuma zīmi;
- uzstādīt brīdinājuma zīmi par asu pagriezienu;
- uzstādīt apstāšanās aizlieguma zīmi;
- uzstādīt signālstabiņus līkuma iekšpusē;
- atjaunot ceļa horizontālos apzīmējumus (malu līnijas).
Tāpat būtu nepieciešams apgriezt krūmus ceļmalās, taču, tā
kā zemes gabali šeit ir privātīpašums, to īpašnieki parasti atsakās to darīt.
Viņus var daļēji saprast, jo neviens nevēlas tērēt savus līdzekļus, bet
pašvaldībai, neskatoties uz to, ir jādomā par iedzīvotāju drošību.
Ja šiem apstākļiem pievieno rudens lietavas vai ziemas apstākļus, kad sniegs no ceļa tiek nošķūrēts uz malām, kļūst skaidrs, ka ātruma ierobežojums 30 km/h šeit ir obligāts.
Šobrīd šo ceļu daudzi izmanto kā apbraucamo ceļu, bet, tiklīdz tiks pabeigts Atmodas ielas remonts, transporta plūsmas intensitāte samazināsies un iespēja ieviest ātruma ierobežojumu tikai pieaugs. Skatoties 5–10 gadu perspektīvā, šī ceļa malās tiks uzceltas jaunas privātmājas, kas padarīs ātruma ierobežojumu vēl jo vairāk pamatotu.
Diemžēl kolēģi Satiksmes kustības drošības komisijā uzskatīja, ka 650 metri ir pārāk garš ceļa posms, lai samazinātu ātrumu līdz 30 km/h. Šis arguments neiztur kritiku, jo blakus esošajā 2. līnijā (≈1,8 km) un 3. līnijā (≈1,86 km) ātruma ierobežojums 30 km/h ir noteikts visā garumā.
Komisijā tika virzīts priekšlikums ierobežot ātrumu līdz 40
km/h, un es vienīgais atturējos no balsojuma. Iemesls — es neesmu pret ātruma
samazināšanu kā tādu, bet uzskatu šo risinājumu par nepietiekamu.
Ierakstīt komentāru